Viesatas upesloku taka

Starp Jaunpili un Tukumu atrodas apdzīvota vieta Pētertāle. Nonākot tur, ceļa malā atradīsi norādi uz Viesatas upesloku dabas taku. Sekojot norādei, nonāksi pie tilta, kur arī atrodams dabas takas sākums un informatīvs stends. Taka ir aptuveni 11km gara, ja to iet pilnībā. Taku iespējams arī iet daļēji, jo paraleli iet arī īsāki atpakaļceļa maršruti. 

Lai arī šī taka kopumā ir gara, to noteikti vērts iziet. Tā mūs patīkami pārsteidza ar savu dažādību. Mežs ir ļoti atmosfērisks un Viesatas upe ļoti skaista. Vienā takas posmā pat abās takas pusēs ir pa upei — nepiels posms pirms Viesatā ietek Prūsene. 

Šo taku daļēji bijām gājuši jau ziemā un tagad atgriežoties vasarā, bija ļoti patīkami redzēt, ka tā joprojām ir sakopta un labā stāvoklī. Ik pa laikam redzēsiet kvalitatīvus atpūtas solus, margas, tiltiņus un pēc aptuveni 2km gājiena arī pirmo atpūtas vietu ar galdu un ugunskura vietām. Tāda vieta ir arī takas beigās. Tāpat pa ceļam sasopami vienkārši informatīvi stendi, par kritalām, stāvkrastiem.  Tā kā šķiet galvenais uzturētājs ir Pašvaldība, augstu to novērtējam, jo līdz šim labākās takas vienmēr ir bijušas DAP un LVM. 

Vēl pozitīvi novērtējām arī vienkāršo, taču loģisko un skaidro marķējuma veidu — trīs krāsu strīpas uz kokiem (sarkanais ir pamata maršruts, dzeltenais ir standarta atpakaļceļš, zaļais ir ātrais atpakaļceļš). Šāds marķējums tik ātri nepazudīs un to viegli pamanīt. 

Kopumā taka mums ļoti patika, un dodam tai "Rekomendēts" atzīmi, kas nozīmē, ka šī taka ir ieteicama īpašam visas dienas braucienam. Neaizmirstiet paņemt pretodu līdzekli, daudz ūdens un protams ēdienu priekš piknika vietām. Ja paredzētajā vietā iekursiet uguni un atpūtīsieties pie skaistās upes, arī 11km neliksies īpaši daudz. 

Kokšu meža maršruti

Kokšu ezeri atrodas uz Smiltene-Valka ceļa, īsi pirms Valkas, netālu no Gaujas. 

Šo maršrutu grūti nosaukt par dabas taku, jo daļēji tas ir pa meža ceļu un daļēji vienkārši pa brikšņiem. Maršruts ir marķēts, pārsvarā ar iekrāsotiem kokiem, bet ik pa lielākam gabalam ir arī bultiņas un nelieli informācijas stendi. Slapjā laikā noteikti paņemiet līdzi gumijas zābakus, jo brist pa mellenājiem, krūmiem un sūnām sanāks daudz.
Maršrutā apskatāms Zāļu, Dziļais un Dibena ezers, meža biotopi, bebraines, dabiskas ūdensteces mežā. Takas sākumā atpūtas vieta, lielais informatīvais stends. Takā izvietoti 16 stendi ar informāciju par dabas vērtībām. Pa ceļam atrodami  tiltiņi pār ezerus savienojošo Kokšupīti. 

Īsākais maršruts iet tikai ap Zāļu ezeru, kuru arī nogājām, taču ejot garo maršrutu, iespējams bridiens 7km garumā. 

Matuļu dabas takas

Pa Pleskavas šoseju, pabraucot garām Smiltenes pagriezienam, drīz pa labi būs norāde uz Palsmani (kur arī ir vērts iegriezties), bet pretī šim pagriezienam — ceļš uz Mēriem. Matuļu taka atrodas nedaudz aiz Mēriem. 

Te ir vesela taku sistēma, kas ļoti patiks mazākiem bērniem, ir dažādi interesanti saimnieku izgatavoti tēli un objekti. Iespēja izmantot labiekārtotu piknika vietu un telšu vietas. Šī vieta atstāja ļoti patīkamu iespaidu un pozitīvas emocijas. Nevienu nesatikām, mašīnu iespējams novietot nostāk no mājām — ir atsevišķa stāvvieta, līdz ar to saskaņot šķiet nemaz nav vajadzīgs (kas ir pozitīvi). Takas ir dažādas, bet visas ir ļoti īsas, visas kopā var izstaigāt aptuveni stundas laikā, ja nesteidzas, un cenšas pamanīt visus mežā noslēpušos radījumus. 

Takas beigās ir neuzmācīga ziedojumu kastīte, par šādu centību un taku sakopšanu, noteikti sagribēsies kaut ko tajā arī iemest. 

Taku veidojusi Matuļu ģimene pie savām mājām, te izvilkums no intervijas, kas publicēta Dienā:

Tas viss esot sācies uz dullo. "Vai tu mani atbalstīsi?" kādu dienu Laimonis Matulis noprasīja sievai Dacei. Viņa uzklausīja vīru un piekrita. Tā nu pērn visu vasaru Matuļu ģimene cītīgi strādāja, un rezultātā Bilskas pagasta Mēru pusē, vecu, lielu koku ieskautā zemnieku saimniecībā "Asari", ir tapusi pasaku zeme - Matuļu dabas takas.

Sākumā tas bija mans hobijs, bet punktu uz i salika pagājušās vasaras krīze. Man kā mežiniekam nebija darba, un varēju ķerties klāt vaļaspriekam," stāsta Laimonis. Saviem darbiem viņš paņem no dabas, cik vien var. Ja, piemēram, vajadzīgas auklas, tad tās būs pakulu, nevis sintētiskās.

Arī Daces mamma Daina Brūzīte papildina takas ar saviem darbiņiem. Tieši viņai radās ideja par pašu pirmo, Fantāzijas taku, kurā ikviens var ļauties iztēlei. Savukārt 13 gadus vecajam saimnieku dēlam Ērikam ir padomā Žagariņu ciems.

Palsmanes piedzīvojumu taka

Braucot pa Pleskavas šoseju, pabraucam garām Smiltenei un pēc brīža pa labi būs norāde uz Palsmani. Palsmane ir ļoti jauka vieta, uz šejieni ir vērts atbraukt. 

Taka ir apļveida (kopējais garums – aptuveni 2,2 kilometri) un mērojama dažādos maršrutos, tikai jāseko norādēm. Takas sākums atrodas pie informācijas stenda Palsas upes krastā, netālu no tilta Palsmanē (pie pagrieziena uz Palsmanes internātpamatskolu). Kartē gan uzzīmēts, ka takai jāiet gar upi, taču tur izskatījās aizaudzis, tāpēc sākumā gājām pa ceļu, un uz taku novirzījāmies tikai aiz internātskolas. Tālāk izsekot viegli, jo taka marķēta ar koka bultiņām. 

Takā ierīkoti dažādi aktivitāšu elementi, taču nebija skaidrs kam tie ir domāti — maziem bērniem noteikti ne, jo kāpšanas siena ir pārāk liela un nobrauciens par trosi pat mums vecākiem likās pārāk riskants. Mežs gar Palsas upi ir samērā tumšs, tāpēc, kad taka sadalījās divos virzienos, izmēģinājām arī otro, kas veda pa ceļu. Izrādijās, ka tas nav nedz lielceļš, nedz iela, bet ļoti skaists un šaurs lauku celiņš, vietām bruģēts. Tas vijās starp vecām mājām, gar iekoptiem dārziņiem. Te pat bija interesantāk kā meža takas daļā. Satikām kādu vecu vīru, kas mūs iepazīstināja ar saviem kaķēniem un parādija uzstādīto makšķeri pie upes. 

Tālāk nonācām Palsmanes muižas parkā, kas, kā izrādijās, ir arī oficiāla IADT (īpaši aizsargājamā dabas teritorija). Tur visapkārt laidelējās jaunie strazdulēni un kopumā parks ar muižu atstāja ļoti patīkamas emocijas. 

Lai arī aktivitāšu takas ideja īsti nebija skaidra, mums patika pati Palsmane un tās parks, kā arī takas maršruta variants pa ceļiem (gan aktvitāšu, gan ceļu maršruti ir iezīmēti takas sākumā izvietotajā informācijas stendā). 

Zaņas līkloču dabas taka

Šī taka atrodas starp Saldu un Priekuli, netālu no Nīgrandes.

Taka ir izstaigājama trīs posmos, garākais posms vienā virzienā ir apm. 4,5km garš, taču izskatās pavisam aizaudzis, līdz ar to pastaiga reāli būs nedaudz virs kilometra. Mums gan stāsta, ka ir vērts izbrist cauri garajai zālei, un aiziet līdz Zaņas līkloču aizsargājamajai teritorijai, uz kuru ved garais posms, taču to šoreiz neizgājām.

Izpļauti ir tikai īsākie posmi, bet arī tajos infrastruktūra un tiltiņi ļoti sliktā stāvoklī. Taka ved pa gleznaino Zaņas upes ieleju. Pa ceļam ir estrāde ar piknika vietām. Saka sākas pie Zaņas dzirnavām, pa ceļam ir norāde, kura gan jocīgā kārtā ir pagriezta uz dzirnavu dīķi, tāpēc labāk skatieties vietu, kas norādīta Dodies.lv kartē.